1. Dati par lauksaimniecības zemes izmantošanu

Saskaņā ar VZD datiem ik gadus samazinās lauksaimniecībā izmantojamās  zemes (LIZ) platības,  ko izraisa šo zemju aizaugšana ar krūmiem, apmežošana, kā arī apbūve. Saskaņā ar VZD pārskata datiem no 2016.gada uz 2017.gadu kopējā LIZ platība valstī samazinājusies par 13 170 ha, bet no 2017.gada uz 2018.gadu par 11 566 ha. 2018.gadā valstī kopumā ir 2 311 030 ha LIZ.

Lauku bloku platība zināmā mērā saistīta ar kopējo LIZ platību valstī. Jāņem vērā, ka lai platību iekļautu lauku bloku platībās tai ir jābūt sakoptai, tā nedrīkst būt aizaugusi ar pērno zāli, krūmiem un, uz tās nedrīkst atrasties celmi. Šo kategoriju platību izmaiņās ir vērojamas pretējas tendences - neskatoties uz negatīvajām tendencēm LIZ platību apmērā, lauku bloku platību izmaiņām ir pozitīva tendence jau kopš 2015.gada.

bloki

Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta informācijai lauku bloku platību[2] apjoms kopumā kopš 2015.gada arvien pieaug. Tomēr 2018.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir bijis  neliels kopējo lauku bloku platību kritums par 8 066 ha. Lauku bloku platības 2017.un 2018.gadā kopumā sastāda 77% no kopējās valsts LIZ. Starpību veido neapsaimniekotās platības, kas 2018.gadā bija 262 708 ha.

Vērtējot kopējās lauku bloku platības reģionos, ir vērojamas samērā lielas atšķirības, kādas ir lauku blokos esošo platību īpatsvars attiecībā pret LIZ platību. Latgales reģionā lauku bloku platības (440 589 ha) sastāda 72% no kopējās LIZ (608 483 ha) reģionā, Zemgales reģionā lauku bloku platības (390 836 ha) kopumā aizņem 84% no reģiona LIZ (464 417), kas arī ir labākais rādītājs, Kurzemē – 81% (350 500 ha), Vidzemē – 76% (372 701 ha) un Rīgas reģionā – 73% (227 604 ha). Neskatoties uz kopējo LIZ un arī lauku bloku platību samazināšanos kopš 2017.gada lauku bloku platību procentuālais sadalījums reģionos nav mainījies. Bet ne visos reģionos 2018.gadā bijis lauku bloku platību samazinājums, piemēram, Kurzemē šādas platības palielinājušās par 618 ha. Lielākais lauku bloku platību samazinājums bijis Vidzemē par 3 319 ha, Rīgas reģionā – 2 118 ha, Zemgalē – 2 039 ha un Latgalē – 1 208 ha. Novadu līmenī 2017.gadā labākā situācija ar lauku bloku platībām bija Tērvetes novadā, kur šādas platības sastādīja 94% no kopējās LIZ, Rundāles novadā 92%, bet sliktākā Garkalnes novadā – 5%, Saulkrastu novadā – 2% no LIZ, savukārt 2018. gadā labākā situācija ar lauku bloku platībām ir Rundāles un Tērvetes novados – 95%, Jaunpils un Varakļānu novados – 94% no kopējās LIZ novadā, bet sliktākā vēljoprojām Garkalnes un Saulkrastu novados attiecīgi 6% un 2%. Jāņem vērā, ka lauku bloku platību un neapstrādāto LIZ summa neveido simtprocentīgu valsts LIZ apjomu. Līdz ar to ir arī tādas LIZ platības, kas tiek apstrādātas, bet netiek iekļautas lauku bloku platībās, slikti dabā identificējamo un nestabilo lauku robežu dēļ. Piemēram, Rīgas reģionā vien ir 47 882 ha šādas LIZ, Vidzemes reģionā 60 622 ha, Zemgales reģionā 36 607, Latgales reģionā 72 034 ha un Kurzemes reģionā 48 947 ha.

Kārtējo gadu pēc kārtas, sākot ar 2014.gadu, iezīmējas pozitīva tendence  neapstrādāto LIZ platībās. Kopš 2014.gada šādas platības samazinājušās jau par 75 375 ha, kas salīdzinoši ir lielāka platība nekā, piemēram, Amatas novads, tomēr 2018.gadā vēl joprojām ir 262 708 ha, jeb 11% neapstrādātas LIZ valstī. No 2017.gada uz 2018.gadu lielākais šādu platību samazinājums noticis tieši Latgales reģionā - par 5 048 ha, bet šajā reģionā neapstrādātās LIZ ir vienas no lielākajām valstī - 95 860 ha, jeb 16% no kopējās reģiona LIZ. Arī iepriekšējā 2017.gadā lielākais neapstrādāto LIZ samazinājums notika tieši Latgales reģionā par 15 599 ha. Līdzīga tendence ir arī pārējos reģionos: Rīgas reģionā samazinājums ir par 2 938 ha un sastāda 38 077 ha, jeb 12% no reģiona LIZ, Zemgales reģionā par 3 055 ha (36 974 ha, jeb 8%) un Kurzemes reģionā par 4 881 ha (34 379 ha, jeb 8%), izņemot Vidzemes reģionu, kur  2018.gadā neizmantotās LIZ platības palielinājušās par 744 ha (57 418 ha, jeb 12%). Vidzemes reģionā lielākās neapstrādātās LIZ platības ir Amatas un Vecpiebalgas novados katrā pa 387 ha.

neapstr

Ņemot vērā, ka neapstrādātās LIZ samazinās aptuveni par 1% gadā un turpinoties šādai tendencei, var prognozēt, ka nākamo 10 gadu laikā neapstrādātās LIZ  būs samazinājušās līdz minimumam.

 

Salīdzinot situāciju par kopējām neapsaimniekotajām LIZ platībām reģionu griezumā, Latgales reģionā 2018.gadā netiek apstrādāti 95 860 ha, jeb 16% no kopējās LIZ reģionā. Neskatoties uz to, ka Zemgalē ir visauglīgākās augsnes un aptuveni puse reģiona teritorijas 464 417 ha (43%) aizņem LIZ, tomēr 36 974 ha, jeb 8% no kopējās reģiona LIZ netiek neapstrādāta, piemēram, Jaunjelgavas novadā netiek apstrādāti 20% no kopējās novada LIZ platības. Savukārt Rundāles un Tērvetes novadā netiek apstrādāts 1% no kopējās LIZ novadā. Kurzemes reģionā tāpat kā Zemgalē netiek kopumā apstrādāti 8% (34 379 ha) LIZ, bet Rīgas reģionā 12% (38 077 ha) un Vidzemes reģionā - 12% (57 418 ha).

neapstr2

Jāatzīmē, ka pozitīvs platību pieaugums joprojām ir arī vienoto platību maksājumiem (VPM) pieteiktajām lauksaimniecības zemēm.[3] Kopš 2017.gada vienoto platību maksājumiem pieteiktā platība pieaugusi par 11 118 ha.

platmaks

2018.gadā VPM bija pieteikti 1 727 903 ha, jeb 75% no kopējās LIZ valstī, kas ir par 18 153 ha vairāk nekā 2016.gadā un sastāda 96% no lauku bloku platībām. Par efektīvāku LIZ izmantošanu liecina, ka VPM pieteiktās platības stabili kāpj, jau kopš 2011.gada, bet tomēr šajā jomā ir ievērojamas izaugsmes iespējas, jo vēl joprojām VPM nav pieteikti vairāk kā 500 tūkst. ha LIZ.

Reģionu griezumā 2018.gadā lielākais VPM platību īpatsvars ir Zemgales reģionā 82% (382 192 ha) no LIZ. Tērvetes novadā maksājumiem pieteikti 95% no LIZ, Rundāles novadā 93%, bet Jelgavas novadā  90% LIZ. Platības ziņā vislielākā VPM platības ir Rēzeknes novadā, kur maksājumiem pieteikti 71 619 ha, jeb 65% no LIZ novadā. Kurzemes reģionā vienoto platību maksājumiem pieteikti 79% (343 059 ha) LIZ, Vidzemes reģionā 73% (360 528 ha), Rīgas reģionā 70% (220 814 ha) un Latgales reģionā 69% (421 310 ha). Salīdzinot maksājumiem pieteiktās platības ar lauku bloku platībām, Zemgales un Kurzemes reģionos maksājumiem pieteikti 98%, Rīgas un Vidzemes reģionos 97%, bet Latgales reģionā 96% no lauku bloku platībām.  

Lai papildus veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanu un mazinātu tādas lauksaimniecības zemes, kuras netiek koptas un kurās nenotiek lauksaimnieciskā darbība, valstī veiksmīgi darbojās Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - Altum). Latvijas zemes fonda darbības mērķis ir nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību un saglabāšanu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šāda institūcija dod iespēju valsts mērogā saglabāt lauksaimniecības zemes vērtību un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Altum piedāvā vairākus ar lauksaimniecības zemi saistītus darījuma veidus.

altum

Jau pašlaik nomā vien nodoti 6 407 ha lauksaimniecības zemes lauksaimnieciskās darbības veikšanai. Visi nomā nodotie nekustamie īpašumi, kā arī tie par kuriem ir noslēgti atpakaļpirkumu līgumi ir Latvijas zemes fonda īpašumā. Papildus Latvijas zemes fonds piedāvā atpakaļpirkumu darījumus un zemes maiņu.   Atpakaļpirkuma darījums nozīmē, ka lauksaimnieks sev piederošo lauksaimniecības zemi pārdod Latvijas zemes fondam, kļūstot par tās nomnieku, bet paturot tiesības īpašumu atpirkt. Īpašuma nomas cena gadā un īpašuma atpirkšanas cena tiek noteikta noslēgtajā līgumā. Savukārt veicot lauksaimniecības zemes maiņu jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktās īpašās prasības lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.

 

 

 

 

[2]http://www.lad.gov.lv/files/atbalsttiesiga_liz_platiba_2019.pdf

[3]http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/platibu-maksajumi/platibu-maksajumu-veid i/vienotais-platibas-maksajums-(vpm)-2016-g-246.