7. Darījumi ar zemes un zemes un ēkas nekustamiem īpašumiem

Lai arī lielākajā daļā pašvaldību zemes reforma ir noslēgusies, tomēr ne visa zeme ir noformēta kā īpašums un tā nav ierakstīta zemesgrāmatās. Šādi zemes lietojumi ir 9,3% no kopējās valsts teritorijas, kur vislielāko īpatsvaru sastāda valstij un pašvaldībām piekritīgās zemes, attiecīgi 5,6% un 3,3%, bet 0,4% ir ieskaitīti rezerves zemes fondā – saimnieks zemes reformas laikā nav atrasts, kas atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam, ir nodots pašvaldību pārvaldībā

Ar lielu daļu no izveidotajiem zemes īpašumiem, jeb 60,8%, ir veikti darījumi nekustamā īpašuma tirgū. Kā liecina Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, sākot ar 2009.gadu ir pieaudzis ārvalstu fizisku un juridisku personu skaits darījumos ar zemes un zemes un ēkas nekustamiem īpašumiem.

Darījumi, ar kuriem iesaistītas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, 2016.gadā sastāda 971 zemes īpašumu un 780 zemes un būves īpašumu.

Darījumos ar zemes īpašumu un darījumos ar zemes un būves īpašumu abos gadījumos dominē Rīga ar 242 zemes īpašumiem un 136 zemes un būves īpašumiem. Darījumos ar kuriem iesaistītas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, galvenokārt Rīgā, Daugavpilī,  Jūrmalā un Olaines novadā. Pārējā Latvijas teritorijā ietekme nav tik liela.

Lielākais zemes īpašumu skaits un zemes un būves īpašumu skaits, darījumos ar kuriem iesaistītas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas 2016.gadā:

Par darījumiem tieši ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kur iesaistītas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas no 2012. – 2017.gadam var aplūkot Latvijas Republikas Saeimas 2017.gada veiktajā pētījumā: “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirdzniecības ierobežojumi Eiropā un tirgus situācija Latvijā” http://www.saeima.lv/petijumi/LIZ_tirdzniecibas_ierobezojumi_24102017.pdf.