6. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

Piesārņota un potenciāli vieta ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina un sākotnēji izvērtē pašvaldība sadarbībā ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

Pēc VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) datiem par piesārņotajām un potenciāli piesārņotām vietām 2016.gadā Latvijā ir 1293,68 ha piesārņotu un 13 092,07 ha potenciāli piesārņotu vietu. Vislielākās piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu platības ir Ventspils pilsētā 494.898 ha 38% no kopējās piesārņotu vietu platības, tālāk seko Rīgas pilsēta ar 355,752 ha (28%) piesārņotu vietu, tātad šīs divas pilsētas jau sastāda 66% no kopējās piesārņoto vietu platības Latvijā. Lielākā potenciāli piesārņoto vietu teritorijas platība ir Ādažu novadā, kas ir 6 667,44 ha, 51% no kopējās potenciāli piesārņoto vietu platības un šo platību sastāda tirdzniecības objekti, fermas, militārie objekti, minerālrūpniecības objekti un naftas bāzes.  Tomēr četrās Latvijas pilsētās (Liepāja, Daugavpils, Jēkabpils un Rēzekne) un 64 novados nav konstatētu piesārņotu vietu un potenciāli piesārņotas vietas nav konstatētas Kārsavas, Ciblas, Zilupes, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Cesvaines, Vaiņodes, Mērsraga, Durbes, Pāvilostas un Rucavas novados.