2. Zemes kvalitāte un augsne

Informācija par augsnēm ir vienlīdz svarīga gan augsnes aizsardzības politikas izstrādātājiem, gan arī lauksaimniekiem. Zemes apstrādei arvien plašāk tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, kas balstās uz objektīvu un aktuālu informāciju par augsni. Lai to nodrošinātu, Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) pēc lauku saimniecību pasūtījuma veic augšņu agroķīmisko izpēti, lai noteiktu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņas.

Pēc VAAD iesniegtajiem datiem 2016. gadā kopā Latvijā veikta augsnes agroķīmiskā analīze 29 533.58 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

apsekot

Augsnes agroķīmiskā analīze Jelgavas novadā veikta 4 546.80 ha, Bauskas novadā 2 189.56 ha un Dobeles novadā 1 562.09 ha. Tomēr ir vairākas pašvaldības, kurās šāda augsnes izpēte nav veikta, piemēram, Aglonas, Aizkraukles, Aknīstes, Alūksnes, Baldones, Cesvaines, Dundagas, Ērgļu, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunpiebalgas, Kokneses, Līvānu, Ludzas, Mērsraga, Raunas, Rojas, Rugāju, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Stopiņu, Viļakas un Zilupes novados. Salīdzinot augšņu agroķīmiskās izpētes datus ar lauku bloku platībām Krāslavas novadā (lauku bloku platība - 34 694 ha) augšņu agroķīmiskās izpēte ir veikta tikai 7.54 ha  un Alūksnes (30 171 ha), Līvānu (21 607 ha) un Ludzas novados (19 478 ha) nav veikta vispār. Kopumā 2016.gadā augšņu agroķīmiskās izpēte veikta tikai 1.66 % no lauku bloku platības.

VAAD apkopotie dati liecina, ka 42.1% no 2016.gadā apsekotajām teritorijām 12 443.64 ha augsnes ir ar paaugstinātu skābuma līmeni. Salīdzinot šos datus laika posmā no 2010.gada var novērot, ka teritorijās, kurās tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte, pieaug augšņu īpatsvars ar paaugstinātu skābuma līmeni.

kalkojam

Lai novērstu augšņu paskābināšanos, Latvijā ik gadu vajadzētu nokaļķot 100 000 ha lauksaimniecības zemju. Praksē kopš 1992. gada tiek kaļķots nepieļaujami maz platību - tā veikta tikai 121,5 tūkst. ha, jeb aptuveni 5 % LIZ. Minētais faktors būtiski negatīvi ietekmē augšņu kvalitāti.

Pašvaldības kurās kaļķošana attiecībā pret apsekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ir nepieciešama visvairāk 2016.gadā:

 

Nozīmīgs augsnes kvalitātes rādītājs ir organisko vielu saturs augsnē. Organiskās vielas nodrošina augsnes auglību, ķīmisko vielu, t.sk. barības vielu, piesaisti, ietekmē augsnes struktūras veidošanos, kā arī mitruma un gaisa režīmu. Nepietiekošs organisko vielu saturs 2015. gadā konstatēts 39,2% (12040,9 ha) pētīto platību, bet 2016.gadā konstatēts 23,5% (29533,6 ha) pētīto platību. Latvijā LIZ augsnes satur vidēji 1,83 % organisko vielu (optimāls rādītājs 2,1-3,0 %, kritisks - 1,6 %).

organisk

Platībās ar zemu organisko vielu saturu nepieciešams veikt pasākumus to uzlabošanai un veikt pasākumus, kas nodrošina labas lauksaimniecības prakses pielietošanu, tajā skaitā pastiprinātu organiskā mēslojuma lietošanu, kaļķošanu, kūdras iestrādi, zaļmēslojuma un daudzgadīgo zālāju audzēšanu. Augšņu izpētes rezultāti[3] liecina, ka Latvijā katru gadu pieaug augšņu īpatsvars, kurām ir  nepietiekams organisko vielu saturs. 10-30 % no izpētītajām augsnēm visos Latvijas reģionos ir ar nepietiekamu organisko vielu saturu. Tas ir rezultāts tam, ka saimniecības, lai iegūtu optimālas laukaugu ražas, izmanto minerālmēslojumus, bet nepievērš pietiekamu vērību organiskā mēslojumu izmantošanai, lai nodrošinātu augu barības vielu atjaunošanu augsnē.

 

 

 

 


[3] http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai/par-augsnu-agrokimisko-izpeti-un-minerala-slapekla-monitoringu.aspx